Projektu veido

tā vadītājas

Aivita Putniņa

sociālantropoloģe, filozofijas doktore (Kembridžas universitāte, Anglija)


Guntra Aistara

vides politikas maģistre (Mičiganas Universitāte, ASV)


projekta koordinatore

Velta Mazūre

Latvijas Universitātes maģistrante


dalībnieces

Nadzežda Ivanova

socioloģijas maģistre (Latvijas Universitāte)


Jūlija Kuzņecova

socioloģijas maģistre (Latvijas Universitāte)


Klāvs Sēdlenieks

Latvijas Universitātes doktorants


Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes studenti,


kā arī visi, kuri piedalījušies.


Projektam ir sabiedriskā padome, kas palīdz ar idejām un vērtējumu.

IZSAKĀM PATEICĪBU
PROJEKTU FINANSĒTĀJIEM:
Baltijas-Amerikas Partnerattiecību programmai, Sorosa fonds Latvija,
ASV Vēstniecības Demokrātijas fondam

PROJEKTU ATBALSTĀJIEM:

Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultāte,

Rīgas domei,

RD Attīstības departamentam

un visiem citiem labvēļiem

RĪGAI 801 SABIEDRĪBAI ATBILDĪGA ATTĪSTĪBAS PLĀNOŠANA

Informatīvā avīze
2002.gada augusts-septembris



PROJEKTA HRONIKA

Atklāšanas pasākums "Rīgas vēsturiskā centra diena" 20.jūnijā Kongresu nama laukumā

Pasākuma mērķis bija informēt par Rīgas vēsturiskā centra attīstības plānošanu un iespējām tajā piedalīties.

Klātesošos uzrunāja Rīgas pilsētas izpilddirektors Māris Tralmaks, Vides aizsardzības kluba virsaitis Arvīds Ulme, UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāre Dace Neiburga un citi viesi. Dienas pirmajā pusē bērniem tika piedāvāts uzzīmēt nākotnes Rīgu un labākie zīmējumi tika arī apbalvoti.

Lai pasākums nebūtu garlaicīgs, tajā skanēja arī mūzika: bērnu vokālais ansamblis "Dzeguzīte", "Visi Vēji", "Rija", "Granātābolu namiņš", "Hospitāļu iela", "ILI", "Voiceks Voiska" un "Inokentijs Mārpls".

Pasākuma dalībnieki aizpildīja 285 anketas, izsakot savu viedokli par pārvietošanās iespējām Rīgas centrā, vietām, kur viņi jūtas labi un slikti, kā arī Rīgas domes izsludinātā moratorija izņēmumiem.


KAS IR MORATORIJS?


Informācija par moratoriju

Rīgas dome, atsaucoties uz iedzīvotāju protestiem izsludināja moratoriju būvniecības turpināšanai daļā Rīgas centra. Taču moratorijam ir virkne izņēmumu. Ko par to domā dalībnieki?


Dalībnieki uzskata, ka attīstot pilsētu, ir jāsaglabā tās kopējā seja, jaunbūvēm noteikti jāiekļaujas jau esošajā kopējā arhitektoniskajā stilā. Vislielāko interesi guva autostāvvietas, tirdzniecības centri, Stacijas laukums, Nacionālais teātris, Līvu laukums.

Runājot par autostāvvietām, dominē viedoklis, ka to ir par daudz un nereti tās bojā pilsētas kopējo seju. Taču tika uzsvērts, ka tās varētu novirzīt pazemē, apzaļumot vai arī izvietot ārpus centra, jo tādējādi ir iespējams atbrīvot Rīgas ielas no malās novietotā autotransporta

Vairākums dalībnieku uzskata, ka Rīgā jau ir pietiekami daudz tirdzniecības centru. Papildus šāda tipa ēku būvniecība radītu vienīgi komerciālu gaisotni Rīgā, parādījās bažas par to, ka Rīga varētu izveidoties par lielu tirgus laukumu.

Moratorija anketas aizpildīja 56 dalībnieki. Daudzi atzīmēja, ka grūti par šo jautājumu spriest, jo neesot pieejama pietiekoša informācija.


Pasākuma dalībnieki:
Visatsaucīgākie bija cilvēki vecumā līdz 24 gadiem - 42%, vecuma grupu 25-34 gadi pārstāvēja (22%) vecuma grupa 45-54 gadi - 11%. Trešdaļa ir Rīgas vēsturiskajā centrā dzīvojošie rīdzinieki, bet vairākums dalībnie dzīvo ārpus vēsturiskā centra. ārpus Rīgas dzīvo ap 14% dalībnieku.


Moratorija izņēmumi

Vērtēšanas kritēriji:

  1. Objekta funkcijai jāatbilst vēsturiskā centra vajadzībām
  2. Prioritāte izglītības, kultūras un dzīvojamās funkcijas saglabāšanai.
  3. Zaļās zonas saglabāšana
  4. Ietekme uz apkārtnes attīstību.

    Atbalsta

    16% Francijas kultūras centrs Elizabetes ielā 59
    autostāvvietas (ar noteikumu, ka pagaidu un atslogos ielas):
    13% Kr. Barona iela 87
    13% E.Birznieka-Upīša iela 17
    13% Rīgas 3.vidusskolas rekonstrukcija Grēcinieku 10
    11%, Sporta zāles piebūve Rīgas 1.ģimnāzijā Raiņa bulv.8


Neatbalsta

14% Pagaidu stikla kafejnīca Grēcinieku ielā 11
25% Auto salons Tērbatas iela 83a
13% Biroju un veikala ēka Baznīcas iela 20 (20/22) (neglīts un nepiemērots projekts)
11% Tirdzniecības komplekss Bruņinieku iela 48
3% Tirdzniecības centrs Tērbatas iela 30


Strīdīgie objekti

Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas komplekss      Par 11% , pret 9%.
Kinoteātris 13.Janvāra iela 8    Par 9%, pret 13%.
Stikla paviljons Līvu laukums    Par 18%, pret 11%.


TRANSPORTS
anketas aizpildīja 95 dalībnieki

Dalībnieku portrets:
67% atzīmē, ka pārvietojas kājām
17% ar divriteni
71% lieto sabiedrisko transportu
35% privāto transportu
14% atzīme visus transporta līdzekļus.
Sabiedrisko transportu nelieto 9% dalībnieku,
25% to lieto reti,
bet katru dienu 55% dalībnieki.

Gājēji visdrošāk jūtas Līvu laukumā (50% min kā drošāko). Puslīdz droši gājēji jūtas tikai vietās, kur nebrauc auto. Tikai 14% dalībnieku jūtas droši uz gājēju pārejām. 30% nejūtas droši arī Vecrīgā. Daļa dalībnieku kā nedrošas minējuši 11. Novembra krastmalu un Dzelzceļa stacijas un Centrāltirgus apkaimi.

Sabiedriskā transporta lietotāji vismazāk ir apmierināti ar trolejbusu satiksmi (42% neapmierināto). Vismazāk neapmierināto ir tramvaju pasažieru vidū. Neapmierinātības cēlonis ir neērts un nepietiekoši biežs kustības laiks, īpaši vakaros, sastrēgumi, īpaši uz tiltiem, un transporta līdzekļa pieblīvētība.

Aptuveni puse velobraucēju jūtas nedroši visā pilsētā, bīstamākas ir lielās ielas un tās, kurās pārvietojas sabiedriskais transports. Kā nedrošas vietas minētas Elizabetes un Baznīcas ielas krustojumu, 11. Novembra krastmalu, Dzelzceļa stacijas apkaimi

SABIEDRISKĀ ĀRTELPA
anketas aizpildījuši 134 dalībnieki

Vietas, kur rīdzinieki jūtas slikti

  1. Bastejkalns, bulvāru loks
  2. Vecrīga (Līvu laukums)
  3. Tirgus
  4. Centrālā stacija
  5. Makdonalds, Laimas pulkstenis

Kāpēc?
Nepatīk citu cilvēku uzvedība, nesaskaņota arhitektūra un neiederīgi pieminekļi, netīrība, nesakoptība un autostāvvietas.

Vietas, kur rīdzinieki jūtas labi:

  1. Kronvalda parks
  2. Bastejkalns, bulvāru loks
  3. Esplanāde
  4. Vērmanes dārzs
  5. Doma laukums

Kāpēc?
Svarīga ir skaista dabas ainava, zaļumi un labs gaiss, arī atmosfēra un miers, ko rada konkrētās vietas sakoptība, infrastruktūra un ierīkotie soliņi. Vietai jābūt pieejamai un "demokrātiskai".

Ko rīdzinieki vēlas situācijas uzlabošanai?
Gandrīz 20% aptaujāto iedzīvotāju kā nākotnes atpūtas vietu vēlētos redzēt tieši Daugavmalu. Vairāk sakārtot un pielāgot atpūtai vajadzētu arī Vecrīgu. Atpūtas vietās jābūt: soliņiem (17%), aktīvās atpūtas laukumiem (14%), drošām gājēju ielām (12%), tualetēm un atkritumu tvertnēm (11%).